fbpx

Benjamins Apls

Vācu baritonu Benjaminu Aplu (1982) sauc par “Lieder” žanra izcilāko pārstāvi jaunās paaudzes mākslinieku vidū (Gramophone Magazine). Viņam laimējies mācīties pie 20. gadsimta izcilāķā šī žanra meistara Dītera Fišera-Dīskava – Apls bija viņa pēdējais skolnieks.

Benjamins Apls ar prieku uzstājas arī operuzvedumos un oratoriālu darbu atskaņojumos, tomēr vācu romantiķu līdz absolūtai pilnībai izslīpēto solodziesmas žanru uzskata uzskata par sev īpaši nozīmīgu: “Kad dziedāju zēnu korī, vokālais skolotājs mani iepazīstināja ar vācu dziesmu, un man tā iepatikās jau toreiz. “Liepu” itin bieži dziedāju kopā ar vectēvu. Tā nu ar daudzām dziesmām man ir ļoti personiska saikne. Man ir tiešām paveicies, ka esmu uzaudzis ar šo tradīciju, ar šo mūziku. Ticu, ka ir šāda īpaša saikne, kuru patiesi vēlos atklāt publikai, kad dziedu.”

To, kas viņa priekšnesumu padara īpašu, ir formulējuši kritiķi: “Apls ir aizraujošs stāstnieks, kurš reaģē uz katru mazāko humora vai patosa uzzibsnījumu tekstā.” (The Spectator). “Viņa balsij piemīt pulēta ozolkoka skaistums un glāsmainība (…), interpretācijas caurstrāvo rāma gudrība, dabisks, tiešs komunikācijas instinkts un, tā šķiet, patiesa mīlestība pret šo repertuāru.” (Gramophone).

Iesākumā Benjamins Apls bija kora zēns slavenajā “Regensburger Domspatzen” kora skolā. Mācības viņš turpināja Minhenes Mūzikas un teātra augstskolā, kā arī Londonas Gildholas Mūzikas un teātra skolā, kur nu arī pats māca vācu “Lieder”.

2016. gadā viņš ieguva Gramophone Jaunā mākslinieka balvu, bija BBC Jaunās paaudzes mākslinieku programmas dalībnieks (2014-2016). Jau 2016. gadā ekskluzīvu līgumu ar viņu parakstīja SONY Classical.

Ar solokoncertiem Benjaminu Aplu ir lūguši uzstāties Ravīnijas, Reingavas, Šlēzvigas-Holšteinas, Edinburgas, Antverpenes, Rūras, Heidelbergas festivāli, kā arī Līdsas un Oksfordas “Lieder” festivāli. Viņš regulāri uzstājas Londonas Vigmora zālē, Hoenemsas un Švarcenbergas “Šūbertiādē”, ir dziedājis solokoncertus Luvrā, Elbas Filharmonijā, Londonas Bārbikena centrā, Amsterdamas “Concertgebouw”, Vīnes Koncertnamā, Parīzes un Ķelnes Filharmonijās, kā arī Hamburgas “Laeiszhalle” u.c.

Viņš ir piedalījies arī Baha Magnifikāta, Sv. Jāņa un Sv.Mateja pasiju, Brāmsa “Vācu rekviēma”, Hendeļa “Mesijas”, Haidna “Radīšanas” un Britena “Kara rekviēma” atskaņojumos, uzstājoties kopā ar senās mūzikas orķestriem “Akademie für Alte Musik Berlin”, “Les Violons du Roy”, “Bach Collegium Stuttgart”, “Concerto Köln”, kā arī ar Sietlas un Vīnes simfoniskajiem orķestriem, un vairākiem BBC orķestriem.

Viņš ir sadarbojies ar diriģentiem Marinu Alsopu, Tomasu Dausgārdu, Bernāru Labadī, Rodžeru Noringtonu, Žordi Savalu, Kristianu Tīlemani u.c.

Jau 2015. gadā viņš debitēja BBC Promenādes koncertos, dziedot gan Brāmsa “Triumfa dziesmā”, gan Orfa “Carmina Burana”. Benjamins Apls ir dziedājis Banfas, Aldeburgas, Bregencas un Braitonas festivālos, kā arī Berlīnes Vācu Valsts operā un Londonas Klasiskās operas iestudējumos. Vienlīdz nozīmīgas viņam šķiet lomas gan klasiskajā repertuārā (Persels, Mocarts, Pučīni), gan laikmetīgajā mūzikā (Britens, Etvēšs, Ganders). Viņš sadarbojas ar Hamburgas baletu, dziedot Džona Noimaiera jauniestudējumā.

Pagājušajā sezonā Benjamins Apls devās koncerttūrē uz Indiju un Honkongu, savukārt 2018./2019. gada sezonā debitēja ASV ar koncertiem Ņujorkā, Portlendā, Ņūorleānā, Klīvlendā un Vašingtonā.

Viņa pirmais solo disks “Stundas, dienas, mūžības”, sadarbībā ar pianistu Džeimsu Baijo tika izdots 2016. gadā, tam sekoja kopā ar pianist Greiemu Džonsonu ieskaņotais Šūberta dziesmu albums. Vācu un angļu dziesmu albums “Dzimtene” 2017. gadā ieguva Dītriha Fišera-Dīskava balvu kategorijā “Labākais “Lieder” dziedonis”.

Benjamins Apls ir teicis: “Man patiktos kādu vakaru pavadīt kopā ar Šūbertu un viņa draugiem Vīnē. Man gribētos zināt, kā viņš tur jutās, kā uzvedās, un kā pret viņu izturējās viņa draugi. Esmu pārliecināts, ka par spīti Šūberta dažnedažādajām raizēm, viņiem visiem kopā dažureiz bija tiešām jautri. Es arī pajautāju, kā viņš pamanījās tik īsā laika sprīdī komponēt vairāk nekā 600 dziesmu ar tik nemirstīgām un tik krāšņām melodijām. (The Guardian)