fbpx

Bavārijas Radio simfoniskais orķestris

„Grammy” balvas (2006), „Diapason d’Or” (2016), BBC „Music Magazine” „Gada ieraksta”, Vācu Mūzikas ierakstu kritiķu balvas (2018) ieguvējs

Bavārijas Radio simfonisko orķestri uzskata par vienu no pasaules labākajiem orķestriem – to un vēl „Berlīnes filharmoniķus” parasti min kā pašus izcilākos vācu orķestrus.

Bavārijas Radio simfoniskā orķestra identitāti veidojuši dažādi diriģenti, tomēr valda uzskats, ka orķestra skaņas kvalitāti gluži jaunā līmenī pacēla tieši Mariss Jansons, kurš ir Bavārijas Radio simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs kopš 2003. gada. Viņš pats ir teicis: „Tas ir kā braukt ar „rolsroisu” – gluži vienkārši, šis orķestris spēj izdarīt jebko.”

Ja reiz par braukšanu – jau drīz pēc tam, kad 1949. gadā orķestri dibināja diriģents Eugens Johums, Bavārijas Radio simfoniskā orķestra starptautisko slavu stiprināja viņu biežie koncertceļojumi.

Kopš pašiem pirmsākumiem tika iedibināta vēl viena būtiska orķestra tradīcija – laikmetīgā repertuāra apguve. „Musica viva” koncertsērijās orķestra priekšā kā diriģenti ir stājušies komponisti Igors Stravinskis, Dariuss Mijo, Pauls Hindemits, Pjērs Bulēzs, Karlheincs Štokhauzens, Maurisio Kāgels, Lučāno Berio un daudzi citi.

Nesenākā pagātnē orķestris ir pievērsies arī senās mūzikas interpretācijām, sadarbojoties ar tā dēvēto “vēsturisko” atskaņojumu ekspertiem Džonu Eliotu Gārdineru, Džovanni Antonīni un Tomasu Hengelbroku.

Orķestra pirmsākumos uz diriģenta podija Minhenē kāpuši diriģēšanas leģendas – Klemenss Krauss, Ēriks un Karloss Kleiberi, Šarls Minšs, Oto Klemperers, Karls Bēms, Ginters Vands, Džordžs Šolti, Karlo Marija Džulīni, Kurts Zanderlings un Volfgangs Zavališs. Bavārijas Radio simfoniskais orķestris bija vienīgais orķestris Vācijā, ar kuru muzicēt patika Leonardam Bernsteinam. Šodien Bavārijas Radio simfoniskais orķestris labprāt ļaujas Bernarda Haitinka, Rikardo Muti, Esas Pekas Salonena, Saimona Retla, Franča Velzera-Mesta, Daniela Hārdinga, Kenta Nagano, Andra Nelsona un Jannika Nezē-Segēna vadībai.

Radio orķestra darba specifika paredz ļoti daudz koncertatskaņojumus un ieskaņojumus. Orķestris uzstājas ne tikai Minhenē, bet arī citās Bavārijas pavalsts pilsētās. Par būtisku orķestra darba daļu pēdējo gadu laikā ir kļuvušas izvērstas koncertturnejas. Ir spēlēts praktiski visās Eiropas valstīs, orķestris ir ceļojis arī uz Āziju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku. Kopš 2004. gada Bavārijas Radio simfoniskais orķestris ir arī Lucernas Lieldienu festivāla rezidences orķestris.

Par savu misiju orķestris uzskata jauno mūziķu iedrošināšanu un atbalstu. Tieši Bavārijas Radio simfoniskais orķestris ir kopā ar pašiem daudzsološākajiem pasaules jaunajiem mūziķiem pasaulslavenā ARD Starptautiskā mūzikas konkursa finālā un arī noslēguma koncertā. Kopš 2001. gada darbojas arī Bavārijas Radio simfoniskā orķestra akadēmija. Vēl citas izglītības programmas tiek veidotas, lai uzrunātu visplašāko jauniešu auditoriju ar visdažādākajām metodēm – gan meistardarbnīcām, gan mēģinājumu apmeklējumiem, tāpat sarunām ar orķestra mūziķiem, žurnālistiem un mūzikas kritiķiem, kā arī mācoties pašiem stāstīt par mūziku, gatavojot pirmskoncertu sarunas, video materiālus par orķestri un tā mūziķiem.

Bavārijas Radio simfoniskā orķestra izaugsmē vislielākā nozīme bijusi tā galvenajiem diriģentiem, kas vienlaikus pildījuši arī Bavārijas Radio kora galvenā diriģenta pienākumus. Septiņdesmit gadu laikā tādi ir bijuši vien pieci – un arī šī savstarpējā noturība un uzticība raksturo orķestra stilu.

Pats pirmais – Eugens Johums (1949 – 1960) sapulcināja orķestrī augstākās klases mūziķus un jau pirmajās ārzemju turnejās nostiprināja orķestra pasaules slavu. Minhenieši joprojām atceras viņa diriģētās Bruknera simfonijas, garīgo mūziku un laikmetīgo repertuāru.

Tad nāca Rafaels Kubeliks (1961 – 1979), kurš orķestra repertuāru mērķtiecīgi papildināja ar Smetanas, Janāčeka un Dvoržāka mūziku, kā arī iegāja vēsturē kā pirmais visu Mālera simfoniju cikla atskaņotājs ar vācu orķestri. Viņa impulsīvās, emocionāli uzlādētās interpretācijas iekaroja klausītāju sirdis.

Ar Kolinu Deivisu galvenā diriģenta statusā (1983 – 1992) orķestris ieguva atzītu Berlioza speciālistu, kurš izcili interpretēja arī Vīnes klasiķus. Un, protams, repertuāru bagātināja ar angļu komponistu Edvarda Elgāra, Maikla Tipeta un Reifa Vona Viljamsa mūziku.

Sekoja Lorina Māzela ēra (1993 – 2002), kas palikusi prātā ar izvērstiem Bēthovena, Brāmsa, Bruknera, Šūberta un Mālera pilnu simfonisko ciklu atskaņojumiem.

Jauna un abpusēji patīkama lappuse orķestra vēsturē tika uzšķirta 2003. gadā, kad aizsākās sadarbība ar Marisu Jansonu. Viņš tolaik bija pilnīgi visu orķestra mūziķu iecienītākais galvenā diriģenta kandidāts. Īsā laikā Mariss Jansons spēja orķestrī radīt ne tikai visaugstākos mākslinieciskos standartus veicinošu atmosfēru, bet arī ļoti ciešu emocionālo saikni ar tā mūziķiem. Marisa Jansona repertuārs ir ļoti plašs un ietver gan klasicisma un romantisma laikmetu mūziku, gan 20. un 21. gadsimta mūziku.

Orķestris ir sadarbojies ar daudzām vadošajām ierakstu kompānijām, bet kopš 2009. gada ir izveidojis arī savu – Bavārijas Radio – izdevniecību „BR-Klassik”. Orķestra albumi ir ieguvuši pašas nozīmīgākās ierakstu industrijas balvas – „Grammy” par Šostakoviča 13. simfoniju ar Marisu Jansonu (2006), „Diapason d’Or” par Mālera 6. simfoniju ar Danielu Hārdingu (2016), BBC „Music Magazine” „Gada ieraksta” balvu par Mālera 3. simfoniju ar Bernardu Haitinku,Vācu Mūzikas ierakstu kritiķu balvu par Bruknera 8. simfoniju ar Marisu Jansonu (2018).

Bavārijas Radio simfoniskais orķestris daudzkārt ir ierindots pasaules orķestru pirmajā desmitniekā. Tā sniegumu ar prieku izbauda arī klausītāji Latvijā. Īpaši iepriecinoša bija iespēja Bavārijas Radio simfonisko orķestri un maestro Marisu Jansonu dzirdēt 2018. gadā Latvijas valsts simtgades svinībām veltītajā ciklā “Dzimuši Latvijā”.