Helēna Grimo

Renesanses lēdija Helēna Grimo ir ne tikai dziļi kaislīga un atdevīga mūziķe, kuras sasniegumiem klavierspēlē ir galvenā loma viņas dzīvē. Pianiste spēlē ar poētisku izteiksmību un nepārspējamu tehnisko meistarību, bet viņas talanti sniedzas pāri mūzikai. Franču māksliniece ir zināma arī kā rakstniece, cilvēktiesību aizstāve un vides aizsardzības aktīviste.

Viņa dzimusi 1969. gadā Eksprovansā, un klavierspēli sāka mācīties vietējā konservatorijā. Jau 13 gadu vecumā viņa tika uzņemta Parīzes konservatorijā, un pēc trim gadiem Grimo uzvarēja pirmajā konkursā. Grimo turpināja studijas pie Ģērģa Šandora un Leona Fleišera līdz 1987. gadam, kad ar lieliem panākumiem viņa Tokijā sniedza savu pirmo solokoncertu. Tajā pašā gadā ievērojamais diriģents Daniels Bārenboims viņu uzaicināja uzstāties kopā ar Parīzes simfonisko orķestri: šis notikums bija sākums Helēnas Grimo starptautiskajai karjerai, kam sekoja sadarbības ar pasaules izcilākajiem orķestriem un diriģentiem.

1995. gadā viņa pirmo reizi uzstājās ar Berlīnes filharmoniķiem un Klaudio Abado, un 1999. gadā debitēja ar Ņujorkas filharmoniķiem un Kurtu Mazuru pie diriģenta pults. Laikā starp abām debijām Helēna Grimo Ņujorkā nodibināja Vilku aizsardzības centru. Mīlestība pret apdraudētām dzīvnieku sugām viņai aizsākās Floridas ziemeļos pēc nejaušas sastapās ar vilku. Zīmīgais notikums radīja apņēmību atvērt vides jautājumiem paredzētu izglītības centru. “Nekas cits nesniedz tādu gandarījumu kā būt iesaistītai dabas saglabāšanā un nogādāt dzīvniekus atpakaļ tur, kur viņi ir piederīgi,’’ saka Grimo. Turklāt viņa ir arī biedrības Mūziķi par cilvēktiesībām locekle. Starptautiskais tīkls apvieno mūziķus un mūzikas nozarē strādājošos, lai veicinātu sociālās pārmaiņas un cilvēktiesību kultūru.

Helēna Grimo atradusi laiku arī pievērsties rakstniecībai; klajā nākušas trīs grāmatas, kas tulkotas vairākās valodas. Variations Sauvages tika izdota 2003. gadā, kam 2005. gadā sekoja Leçons particulières un 2013. gadā Retour à Salem – abi daļēji autobiogrāfiski romāni.

Viņa aizkustina klausītājus ar savu dziļdomīgo, maigi ekspresīvo pieeju mūzikai. Pianiste uzstājas visā pasaulē, spēlējot ar orķestriem un sniedzot solokoncertus. Aizrautīga kā kamermūziķe, Grimo koncertējusi pasaules prestižākajos festivālos kopā ar daudziem mūziķiem, tai skaitā Solu Gabetu, Klemensu Hāgenu, Gidonu Krēmeru, brāļiem Kapisoniem, Roland Viljasonu, Gilu Šahamu un citiem. Helēnas Grimo apbrīnojamais devums klasiskās mūzikas pasaulē novērtēts ar Francijas augstāko bruņinieka kārtas Goda ordeni.

2002. gadā Deutche Grammophone ar pianisti noslēdza ekskluzīvu līgumu. Viņas ieraksti ieguvuši neskaitāmus apbalvojumus, tai skaitā Echo Klassik, Kannu Klasikās mūzikas Gada ieraksta balvu, Choc du Monde de la musique, Diapason d’or, Grand Prix du disque, Ierakstu akadēmijas balvu (Tokija) un Midem Classic balvu.

Starp viņas agrīnajiem albumiem minami Credo un Reflection (abos ir tematiski saistīti skaņdarbi), Šopēna un Rahmaņinova sonāšu ieraksts, Bartoka CD, kurā pianiste spēlē Trešo klavierkoncertu ar Londonas simfonisko orķestri un Pjēru Bulēzu, Bēthovena mūzikas disks ar Drēzdenes Valsts kapelu un Vladimiru Jurovski – šis veikums iTunes Classical Essential sērijās tika izvēlēts kā viens no mūzikas vēstures izcilākajiem ierakstiem. Grimo diskogrāfijā ir izlase ar Baha mūziku klavierēm solo un koncertiem, kuros viņa ar Brēmenes Vācu filharmonijas orķestri ir arī atskaņojuma vadītāja. DVD formātā izdots Rahmaņinova Otrā klavierkoncerta ieraksts ar Lucernas festivāla orķestri un Klaudio Abado.

2010. gadā klajā nāca Helēnas Grimo solo mūzikas albums Resonances ar Mocarta, Berga, Lista un Bartoka mūziku. 2011. sekoja ieraksts, kurā skan Mocarta 19. un 23. klavierkoncerts, un ārija Ch’io mi scordi di te?soprānam, klavierēm un orķestrim kopā ar dziedātāju Mojcu Erdmani. Ieraksts Duo ar čellisti Solu Gabetu 2013. gadā ieguva Echo Klassik balvu kā Gada labākais kamermūzikas albums. Tajā pašā gadā klajā nāca Brāmsa klavierkoncertu ieraksts, kurā Andra Nelsona vadībā spēlē Bavārijas Radio simfoniskais orķestris (Pirmajā klavierkoncertā) un Vīnes filharmoniķi (Otrajā klavierkoncertā).

Tam sekoja albums Water (2016), kurā skan Berio, Takemicu, Forē, Ravela, Albenisa, Lista, Janāčeka, Debisī skaņdarbi un Nītina Sonija īpaši šim ierakstam komponētas interlūdijas. 2007. gadā klajā nāca Perspectives – dubultdisks ar personīgi atlasītiem opusiem no pianistes diskogrāfijas, iekļaujot arī piedevas: Brāmsa Valsi Labemolmažorā un Gluka Svētlaimīgo garu deju Sgambati pārlikumā klavierēm.

Grimo nākamais albums Memory tika izdots 2018. gada septembrī. Tajā atspoguļota mūzikas spēja aizgājušo padarīt dzīvu – ierakstā ir izlase ar gaistošām miniatūrām, kuras komponējuši Šopēns, Debisī, Satī un Valentīns Silvestrovs, kurš, Helēnas Grimo vārdiem ‘‘uzbur trauslu pārdomu atmosfēru, mirāžu par to, kas bija vai kas varēja būt’’.

Savā nesenākajā albumā The Messenger (2020) pianiste veidojusi intriģējošu dialogu starp Mocartu un Silvestrovu. ‘‘Mani vienmēr interesējuši neparedzami pārinieki, jo es jūtu, kā atsevišķi skaņdarbi no abu komponistu daiļrades spēj izgaismot cits citu.’’ Kopā ar Camerata Salzburg viņa albumā ieskaņojusi Mocarta Klavierkoncertu K466, Fantāzijas K397 un K475 un Silvestrova Divus dialogus un Vēstnesi.

2021./2022. gada sezonu Grimo iesāka ar Šūmaņa Klavierkoncerta atskaņojumu kopā ar Losandželosas filharmoniķiem amfiteātrī Hollywood Bowl. Sezonas plānos ir Ravela Klavierkoncerta Sol mažorā atskaņojums ar Hjūstonas simfonisko orķestri (diriģents Matiass Pinčers), Sietlas simfonisko orķestri (diriģents Pīters Undžins), Šūmaņa Klavierkoncerts ar Cīrihes Tonhalles orķestri (diriģents Pāvo Jervi), Bambergas simfoniķiem (diriģents Jākubs Hruša), ar kuriem viņa dosies koncerttūrē uz Bādkisingenu, Diseldorfu, Hanoveri, Ķelni, Dortmundi; Mocarta Klavierkoncerts K466 ar Camerata Salzburg Luksemburgā, Berlīnē, Minhenē, Freiburgā, Parīzē un Hamburgā.

Helēna Grimo neapšaubāmi ir daudzšķautnaina māksliniece. Viņas dziļajā uzticībā mūzikai, vai tas būtu ierakstos vai koncertos, atspoguļojas mākslinieces plašais redzesloks un dziļums, kas skar vides, literārās un mākslas jautājumus.