Karaliskais Concertgebouw orķestris

Karaliskais Concertgebouw orķestris

Concertgebouw orķestris ir dibināts 1888. gadā. Tā simtajā dzimšanas dienā 1988. gadā orķestris oficiāli ieguva Karaliskā orķestra titulu. 

Orķestra mājvieta ir Amsterdamā, un tas ir viens no pašiem labākajiem orķestriem visā pasaulē. No reizes reizē kritiķi cildina tā unikālo skaņu. Stīgu grupas skanējumu mēdz dēvēt par “samtainu”, metāla pūšaminstrumentu – par “zelta skaņu”, koka pūšaminstrumentu tembrus – par izteikti individualizētiem, un arī sitaminstrumentu grupa ir iemantojusi starptautisku atzinību.

Kaut arī liela nozīme ir arhitekta A.L. van Genda būvētā Concertgebouw zāles neatkārtojamajai  akustikai, tomēr neviens cits orķestris šai zālē neskan tik labi kā Concertgebouw orķestris. Vienlīdz liela nozīme orķestra izaugsmē ir bijusi gan tā galvenajiem diriģentiem (kopš orķestra dibināšanas 1888. gadā to ir bijis vien septiņi), gan orķestra mūziķiem.

Mūziķi

Concertgebouw orķestrī spēlē 121 mūziķis no 25 valstīm. Neskatoties uz lielo mūziķu skaitu, orķestris faktiski spēlē drīzāk kā kamerorķestris – tajā nozīmē, cik jūtīgi mūziķi viens otrā ieklausās un kā sadarbojas cits ar citu. Tam patiesi ir nepieciešama gan visaugstākā personiskā meistarība, gan milzīga savstarpējā uzticēšanās un paļāvība.  Concertgebouw zāles atmosfēra, orķestra Amsterdamas “saknes” un tā organizatoriskā struktūra (valdē darbojas arī orķestra mūziķi) – tas viss kopā rada izcilai muzicēšanai nepieciešamos apstākļus. Mūziķiem tiek ļauts uzmirdzēt katram atsevišķi, tai pašā laikā uzņemoties atbildību par kopskaņu. Viņi visi ir vienoti vēlmē ik atskaņojuma reizē sasniegt un nodot klausītājiem visaugstākā līmeņa muzicēšanu, un tas ir mērķis, kas sniedzas tālu pāri vienkārši perfekti nospēlētām notīm.

Septiņi galvenie diriģenti

Līdz šim brīdim orķestrim ir bijuši septiņi galvenie diriģenti: Villems Kess (galvenais diriģents no 1888. līdz 1895.gadam), Villems Mengelbergs (1895–1945), Eduards van Beinums (1945–1959), Bernards Haitinks (1961–1988), Rikardo Šaijī (1988–2004), Mariss Jansons (2004-2015), Daniele Gati (no 2016.gada septembra līdz 2018. gada augustam).

Villems Mengelbergs ielika pamatus orķestra izslavētajai Mālera interpretāciju tradīcijai.  Eduards van Beinums iepazīstināja ar Bruknera simfonijām un franču mūziku. Bernards Haitinks slīpēja orķestra skaņu un paplašināja tā repertuāru. Ļoti slavenas bija viņa vadīto Ziemassvētku dienas koncertu televīzijas tiešraides daudzās Eiropas valstīs. 1999.gadā Haitinks kļuva par Goda diriģentu.  Rikardo Šaijī, Goda diriģents kopš 2004. gada, spēcīgi veicināja laikmetīgās mūzikas un opermūzikas  iekļaušanu orķestra repertuārā. Marisa Jansona vadībā (viņš par Goda diriģentu kļuva 2015.gadā) orķestris fokusējās uz nozīmīgu 20. gadsimta komponistu daiļradi – tādu kā Šostakovičs un Mesiāns, kuriem tika veltīti vērienīgi tematiski projekti.  Daniele Gati orķestra simfonisko tradīciju bagātināja ar franču repertuāru, ar Otrās Vīnes skolas un mūsdienu autoru darbiem.

Repertuārs

Programmu izveides pamatā ir divi būtiski elementi – tradīcija un atjaunotne. Concertgebouw orķestris jau izsenis ir slavens ar Bruknera, Štrausa un Mālera mūzikas atskaņojumiem. Tas arī rūpīgi kopj vairākas sen iedibinātas koncertu tradīcijas – tādas kā Lieldienu un Ziemassvētku laiku dienas koncerti. Bez tam – inovatīvajā Horizonta sērijā, pieskaņoti arvien mainīgām tēmām, tiek spēlēti orķestra pasūtinātie jaundarbi un 20. gadsimta mūzika. Ciešā sadarbība ar pasaulslaveniem viesdiriģentiem un speciālistiem ir slīpējusi orķestra skaņu un arī spēju iejusties ļoti plašā repertuārā, kas sniedzas pāri trim gadsimtiem.

Izglītība un talantu pilnveidošana

Izglītība un talantu pilnveidošana ir būtiski Concertgebouw orķestra darbības balsti. Orķestra mūziķi regulāri sniedz meistarklases Nīderlandē un ārzemēs. Kopš 2003.gada jaunos orķestra mūziķus veiksmīgi skolo Concertgebouw orķestra Akadēmijā. 2019.gadā tika dibināts Concertgebouworkest Young – jauniešu orķestris visas Eiropas “apslēptajiem talantiem”.

Sadarbība ar komponistiem

Villema Mengelberga piecdesmit gadus ilgās darbības laikā orķestri itin bieži diriģēja slaveni komponisti.  Arī nesenākā pagātnē orķestris ir sadarbojies ar tādiem komponistiem kā Džons Adamss, Tomass Adess, Džordžs Bendžamins un Taņs Duņs, kas pēdējo gadu laikā ir turpinājuši Riharda Štrausa, Gustava Mālera, Kloda Debisī, Igora Stravinska, Bruno Madernas, Vitolda Ļutoslavska, Oto Ketinga, Lučano Bero, Pjēra Bulēza un Hansa Vernera Hences aizsākto tradīciju.

Fakti un skaitļi

Ik gadu orķestris sniedz ne tikai ap astoņdesmit koncertu Amsterdams Concertgebouw zālē, bet arī ap četrdesmit koncertu citās slavenākājās pasaules koncertzālēs. Concertgebouw orķestris ir rezidences orķestris Briseles BOZAR koncertzālē.

Ik gadu orķestra sniegumu koncertos dzird ap 250 000 klausītāju. Pateicoties regulārām radio un televīzijas pārraidēm sadarbībā ar tā mediju partneri – holandiešu raidorganizāciju apvienību AVROTROS, kā arī ar Mezzo TV un Unitel Classica, orķestris sasniedz vēl plašāku auditoriju. Līdz šim brīdim orķestris ir ieskaņojis vairāk nekā 1100 LP, CD un DVD, no kuriem daudzi ir ieguvuši starptautiskus apbalvojumus. Kopš 2004.gada orķestrim ir pašam savs ierakstu zīmols –  Concertgebouworkest Live.

Svinot savu 125.gadskārtu, 2013.gadā orķestris pasaules tūres ietvaros viena gada laikā viesojās sešos kontinentos. Laikā no 2016.līdz 2018.gadam tika apceļotas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, katrā valstī vienu skaņdarbu atskaņojot kopā ar vietējo jauniešu orķestri projekta “Plecu pie pleca” ietvaros.

Concertgebouw orķestra darbību līdzfinansē Holandes Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija, Amsterdamas dome, sponsori, fondi un neskaitāmi ziedotāji no visas pasaules. Lielāko daļu ienākumu veido ieņēmumi no koncertdarbības Nīderlandē un ārzemēs.

Koncerti RJMF2019

28. Augusts, 2021
Augusts
28
Dzintaru koncertzāles Lielā zāle
19:00 Sestdiena
27. Augusts, 2021
Augusts
27
Dzintaru koncertzāles Lielā zāle
19:00 Piektdiena