fbpx

Londonas simfoniskais orķestris

Visvairāk klausītāju – 900 miljoni – orķestrim bija tad, kad 2012. gada Londonas olimpisko spēļu atklāšanā viņi muzicēja ar misteru Bīnu – aktieri Rovanu Atkinsonu.

Kopš pirmās pastāvēšanas dienas Londonas simfoniskais orķestris ir bijis izaicinoši atšķirīgs un lepni novatorisks – šādu pašraksturojumu rodam Londonas simfoniskā orķestra (LSO) mājaslapā.

1904. gadā dibinātais orķestris bija pirmais Lielbritānijā, kas piederēja pašiem mūziķiem, un viņu neatkarības mīlestība kopš tā laika nav mazinājusies. LSO bija viens no pašiem pirmajiem orķestriem, kas ieskaņoja skaņuplates un mūziku filmām; šodien orķestra diskogrāfijā ir vairāk ieskaņojumu, nekā jebkuram citam orķestrim pasaulē.
Savā divpadsmitajā desmitgadē Londonas simfoniskais orķestris joprojām tic, ka tā galvenais uzdevums ir gādāt, lai pēc iespējas lielāks klausītāju skaits varētu tikties ar izcilu mūziku.

Kopš 1982. gada orķestris ir Londonas Bārbikenas centra rezidences orķestris. Ik gadu tas sniedz 70 koncertus Londonā un ap pussimtu koncertu citur pasaulē.

Orķestra izglītības programmās un projektos ik gadu iesaistās apmēram 65 000 cilvēku. Gluži leģendārs ir pirms trīsdesmit gadiem aizsāktais cikls „LSO atklājums”, kurā orķestris aicina muzicēšanā iesaistīties visdažādākā vecuma cilvēkus.

LSO ir ne tikai pirmais orķestris, kas izveidoja pats savas izglītības programmas, bet arī pirmais, kas radīja pats savu mūzikas izglītības centru. Kad deviņdesmitajos gados LSO iecerēja Bārbikenas centram netālu esošo, aizlaisto Hoksmoras Sv. Lūkasa baznīcu pārbūvēt par mītnesvietu „LSO atklājuma” izglītības programmai, talkā tika aicināta globālo finanšu pakalpojumu firma UBS, kas projektu atbalstīja (un joprojām atbalsta) ne tikai ar iespaidīgām naudas summām, bet arī ar tehnisko ekspertīzi un brīvprātīgo darbu. Galarezultāts ir brīnišķīgs piemērs tam, ko var sasniegt, sadarbojoties biznesa, mākslas un izglītības jomām.

Londonas simfoniskais orķestris Sv. Lūkasa baznīcā aicina uz vairāk nekā desmit dažādām nodarbībām ģimenēm, pusaudžiem, mazuļiem un invalīdiem.

LSO ir pirmais vēl kādā būtiskā jomā. Jau 1999. gadā orķestris dibināja pats savu ierakstu zīmolu „LSO Live”. Tobrīd tā bija gluži revolucionāra pieeja koncertu ieskaņošanai un ierakstu izplatīšanai, jo tā bija viena no pašām pirmajām ierakstu firmām, kas, jau atkal, pieder pašiem mūziķiem. „LSO Live” divdesmit gadu laikā producējusi vairāk nekā 150 albumu. Kopš 2002. gadā „LSO Live” ieraksts ieguva savu pirmo „Grammy” balvu, tā ieskaņojumi ir saņēmuši gan „Gramophone”, gan BBC „Music Magazine” balvas, tāpat „Classical Brit Awards”, „Opus Klassik”, „Orphées d’or” un Vācu Mūzikas ierakstu kritiķu balvu.

LSO bija pirmais, kas lika lietā digitālās filmēšanas, „Blu-ray Audio”, lejupielādes un straumēšanas iespējas. Orķestra muzicēšanu var dzirdēt arī simtiem filmu skaņu celiņos – no “Zvaigžņu kariem” līdz “Karaļa runai”, “Ūdens formai” un “Indiana Džonsam”.

Orķestris nepaguris popularizē jauno mūziku, regulāri pasūtinot vadošajiem britu komponistiem vērienīgus orķestra darbus, un rūpējas par jauno diriģentu ataudzi –vietu orķestra diriģentu komandā tradicionāli iegūst Donatellas Flikas LSO diriģentu konkursa uzvarētājs. Šobrīd tas ir jaunais vācu diriģents, LSO asistentdiriģents Fēlikss Mildenbergers.

Londonas simfoniskajam orķestrim ir gluži ģimeniska kopības sajūta ar māksliniekiem, kas ir apliecinājuši savu ieinteresētību orķestra izaugsmē. Vispirms tie, protams, ir orķestra diriģenti – LSO muzikālais vadītājs kopš 2017. gada Saimons Retls, divi galvenie viesdiriģenti – Džanandrea Noseda un Fransuā Ksavjē Rots, vecākais diriģents Maikls Tilsons Tomass (laureate conductor) un goda diriģents Andrē Previns. Protams, Londonas simfoniķu vērienīgās muzikālās ambīcijas novērtē arī daudzi citi izcili diriģenti un solisti. LSO galvenie diriģenti nesenākā pagātnē bijuši Klaudio Abado, Valērijs Gergijevs, Maikls Tilsons Tomass, Andrē Previns, bet pirmsākumos – diriģēšanas leģendas Hanss Rihters, Artūrs Nikišs, Alberts Koutss, Vilems Mengelbergs.

Arī komponists Edvards Elgārs stājies pie orķestra diriģenta pults jau tā pašā pirmajā sezonā. Un vēlāk arī daudzi viņa amatabrāļi – komponisti Viljams Voltons, Rihards Štrauss, Bendžamins Britens, Semjuels Bārbers, Leonards Bernsteins, Arams Hačaturjans.
LSO ir bijis rezidences orķestris arī Ņujorkas Linkolna centrā, Parīzes Filharmonijā, Floridas Starptautiskajā festivālā, Santori zālē Tokijā. 1956. gadā tas kļuva par pirmo britu orķestri, kas devās uz Dienvidāfriku. Orķestris regulāri ceļo arī uz Tālajiem Austrumiem un, protams, uz visām Eiropas nozīmīgākajām pilsētām.

Koncerttūres ir bijušas būtiska orķestra dzīves sastāvdaļa jau kopš pašiem pirmsākumiem. Vispirms tie bija gadskārtējie braucieni uz provincēm – ikreiz ar vilcienu uz divām nedēļām. 1905. gadā pašā pirmajā braucienā orķestri aizveda komponists Edvards Elgārs. Jau gadu vēlāk pirmajā ārzemju ceļojumā uz Parīzi LSO devās kopā ar Līdsas Kora biedrības 300 dziedātājiem. Šatlē teātrī viņi divreiz atskaņoja Bēthovena 9. simfoniju.

1912. gadā LSO kļuva par pirmo britu orķestri, kas devās koncerttūrē uz Ameriku. Tikai pēdējā brīža izmaiņas kuģu grafikā viņus paglāba no kuģošanas ar „Titāniku” – orķestris ceļā devās pāris dienas agrāk ar kuģi „The Baltic”.

Visvairāk klausītāju – 900 miljoni – orķestrim bija tad, kad 2012. gada Londonas olimpisko spēļu atklāšanā kopā ar LSO un Saimonu Retlu muzicēja misters Bīns – aktieris Rovans Atkinsons.

Koncerti RJMF2019

30. Augusts, 2019
Augusts
30
Dzintaru koncertzāle
20:00 Piektdiena
EUR 15 - 130
31. Augusts, 2019
Augusts
31
Dzintaru koncertzāle
19:00 Sestdiena
EUR 15 - 130