fbpx

Mihails Pļetņovs

Pļetņova pirkstos un smadzenēs dzimst idejas, kas mūziku dara dzīvu, svaiguma un gudrības piepildītu”.
London Telegraph

Diriģentu Mihailu Pļetņovu (1958) dēvē par vienu no mūsdienu neparastākajiem mūziķiem, jo viņa dzīvē vienlīdz veiksmīgi īstenojusies gan pianista, gan diriģenta un komponista karjera.

Mihails piedzima Arhangeļskā mūziķu ģimenē un mācības uzsāka Kazaņas Valsts konservatorijas Mūzikas skolā, pēc tam P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Centrālajā mūzikas skolā. Maskavas konservatorijā viņš mācījās pie Jakova Fliēra un Ļeva Vlasenko. 1978. gadā viņš ieguva 1. vietu un zelta medaļu 6. starptautiskajā Čaikovska pianistu konkursā. Tūlīt pēc tam aizsākās intensīva koncertdarbība visā pasaulē – gan solo, gan sadarbībā ar izcilākajiem orķestriem. Mihails Pļetņovs ir saspēlējies ar Berlīnes, Londonas, Minhenes, Izraēlas, Čehijas filharmoniskajiem orķestriem, Sanfrancisko, Pitsburgas, Berlīnes simfoniskajiem orķestriem, Francijas Nacionālo orķestri un daudziem citiem. Uz koncertskatuvēm viņš ir ticies ar diriģēšanas lielmeistariem – Klaudio Abado, Karlo Mariju Džulīni, Bernardu Haitinku, Nēmi Jervi, Rikardo Šaijī, Lorinu Māzelu, Zubinu Metu, Leonardu Slatkinu un daudziem citiem. Gan klausītājus, gan kolēģus vienmēr sajūsminājusi viņa nevainojamā tehnika, smalkā stila izjūta un interpretāciju svaigums. „Mihails Pļetņovs katru skaņdarbu spēlē kā paša sacerētu, viņa interpretācijas ir satriecošas – nez vai jel ko tamlīdzīgu iespētu kāds cits pianists,” raksta BBC „Music Magazine”.

Uzaicinājums 1988. gadā muzicēt lielvaru samitā Vašingtonā ļāva sadraudzēties ar Mihailu Gorbačovu. 1990. gadā Pļetņovs nodibināja pirmo neatkarīgo orķestri Krievijas vēsturē. Neskatoties pat uz Gorbačova atbalstu, tas bija riskants solis. Tieši Mihaila Pļetņova reputācija un degsme ļāva šim sen izlolotajam sapnim īstenoties. Atbalstot Pļetņova vīziju par atskaņotājmākslas nākotnes modeli, viņa dibinātajā Krievijas Nacionālajā orķestrī satikās daudzi Krievijas izcilākie mūziķi. Mihaila Pļetņova vadībā orķestris ir ieguvis pasaules klases orķestra slavu un reputāciju. Mihails Pļetņovs Krievijas Nacionālo orķestri dēvē par savu lielāko prieka avotu, viņš joprojām ir tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Orķestris kopā ar Mihailu Pļetņovu ir veidojis virkni monogrāfisku programmu, kas bijušas veltītas Baham, Šūbertam, Šūmanim, Mendelsonam, Brāmsam, Listam, Vāgneram, Māleram, Čaikovskim, Rimskim-Korsakovam, Skrjabinam, Prokofjevam, Šostakovičam un Stravinskim. Pļetņova interešu lokā ir arī opera – Lielajā teātrī viņš diriģējis Čaikovska „Pīķa dāmu”, koncertatskaņojumos – Rahmaņinova „Aļeko” un „Frančesku da Rimini”, Rimska-Korsakova „Maija nakti” un Bizē „Karmenu”.

Viesdiriģenta statusā viņš ir sadarbojies ar Roterdamas filharmonisko, Amsterdamas Karalisko „Concertgebouw” orķestri, Londonas simfonisko un „Philharmonia” orķestri, Birmingemas pilsētas simfonisko orķestri, Berlīnes Vācu simfonisko orķestri, Tokijas un Losandželosas filharmoniskajiem orķestriem.

Mihaila Pļetņova uzstāšanās un ieskaņojumi pierāda, ka viņš gan kā pianists, gan kā diriģents ir izcils ļoti plaša un daudzveidīga repertuāra interprets. „Pļetņova pirkstos un smadzenēs dzimst idejas, kas mūziku dara dzīvu, svaiguma un gudrības piepildītu,” norāda „London Telegraph”.

2006. gadā kopā ar Martu Argeriču ieskaņotā Prokofjeva „Pelnrušķītes” mūzika paša Pļetņova pārlikumā divām klavierēm ieguva „Grammy” balvu. „Grammy” viņš tika nominēts arī par Rahmaņinova un Prokofjeva klavierkoncertu ierakstu, kurā Krievijas Nacionālo orķestri diriģēja Mstislavs Rostropovičs. Žurnāla „Gramophone” balvu 1996. gadā saņēma viņa ieskaņotais Domeniko Skarlati Sonāšu albums. Savukārt „The New Yorker” par 2007. gada albumu atzina visu Bēthovena simfoniju un klavierkoncertu ieskaņojumu, ko izdeva „Deutsche Grammophon”.

Komponista Mihaila Pļetņova darbu sarakstā ir gan skaņdarbi orķestrim, gan klavierēm, stīgu instrumentiem un balsij. Viņa veidotās Čaikovska baleta „Riekstkodis” un „Apburtā princese” transkripcijas klavierēm (un vēl arī 2. klavierkoncerta un cikla „Gadalaiki” ieskaņojumus) „Philips Classics” iekļāva savā 20. gadsimta izcilāko pianistu antoloģijā.
Mihails Pļetņovs ir Krievijas Kultūras padomes padomnieks. Par devumu Krievijas kultūrā viņš ir saņēmis gan Prezidenta balvu (2007), gan Platonova balvu (2014). 2006. gadā viņš dibināja Mihaila Pļetņova fondu nacionālās kultūras atbalstam.

Pļetņovs šobrīd ir viens no ietekmīgākajiem māksliniekiem Krievijā, bet pats sevi joprojām dēvē vienkārši par mūziķi.

Mihails Pļetņovs 2013. gadā uzstājās Rīgā kopā ar orķestri „Kremerata Baltica”. Tā paša gada vasarā diriģents atveda uz Latviju arī Krievijas Nacionālo orķestri.