Sanktpēterburgas filharmonijas orķestris

"Šī visu orķestri vienojošā muzikālās ainavas izjūta piešķīra patiesu dziļumu atskaņojumam, kas bija vienlaikus disciplinēts un iepriekš neparedzams, brīžam pat pārgalvīgs."
(Standard.co.uk)

Orķestra vēsture aizsākās ar Aleksandra III dekrētu par Galma mūzikas kora dibināšanu 1882. gada 16. jūlijā.  Pārtapis par galma orķestri, orķestris Krievijā pirmatskaņoja Riharda Štrausa simfoniskās poēmas “Varoņa dzīve” un “Tā runāja Zaratustra”, Gustava Mālera Pirmo simfoniju un Antona Bruknera Devīto simfoniju, Aleksandra Skrjabina “Ekstāzes poēmu” un Igora Stravinska Pirmo simfoniju. Orķestri ir diriģējuši Artūrs Nikišs, Rihards Štrauss un Aleksandrs Glazunovs, kas orķestrim veltīja “Svinīgo uvertīru”. 1917. gadā Galma orķestris kļuva par Valsts orķestri un muzicēja Sergeja Kusevicka vadībā. 1921. gadā orķestra rīcībā tika nodota agrākā Muižniecības nama zāle, kļūstot par Krievijā pirmo Filharmoniju.  Jaunās filharmonijas aktivitātes un darbības mērogs ātri vien iemantoja popularitāti. Orķestra lieliskajiem mūziķiem bija iespēja strādāt ar patiesi izciliem un leģendāriem diriģentiem – Bruno Valteru, Fēliksu Veingartneru, Hermani Ābendrotu, Oskaru Frīdu, Ērihu Kleiberu, Pjēru Montē un Oto Klempereru, savukārt solistu vidū bija Vladimirs Horovics un Sergejs Prokofjevs. Orķestris apguva plašu laikmetīgās mūzikas repertuāru, tostarp Sergeja Prokofjeva “Klasisko simfoniju” 1918. gadā un Dmitrija Šostakoviča Pirmo simfoniju 1926. gadā.

1934. gadā orķestris pirmo reizi valsts vēsturē ieguva Republikas nopelniem bagātā orķestra goda nosaukumu. 1938. gadā sākās pusgadsimtu ilgais Jevgeņija Mravinska laikmets – laiks, kad orķestra pedantiski rūpīgais darbs ļāva tam kļūt par vienu no pasaules slavenākajiem orķestriem. Pirmajā ārzemju koncerttūrē orķestris devās 1946. gadā – tā bija pirmā reize, kad Krievijas simfoniskais orķestris koncertēja ārpus savas valsts robežām. Pirmajai reizei sekoja regulāras koncerttūres un uzstāšanās Eiropas prestižākajos festivālos. Mravinska un Šostakoviča mākslinieciskā sadarbība bija tik unikāla, ka komponists Mravinskim veltīja savu Astoto simfoniju. Mravinskis un Filharmonijas orķestris ir bijuši kopskaitā piecu Šostakoviča simfoniju pirmatskaņotāji. Tad arī aizsākās šo pasaulslaveno partitūru autentiskā atskaņojuma tradīcija. 20. gadsimta mūzikai orķestra repertuārā ir īpaša vieta. Pie orķestra diriģenta pults kā asistentdiriģenti stājās Kurts Zanderlings, Arvīds Jansons, Mariss Jansons. Koncertos diriģēja arī Leopolds Stokovskis, Lorins Māzels, Zubins Meta, Kurts Mazurs, Jevgeņijs Svetlanovs, Genādijs Roždestvenskis, vēl arī komponisti Bendžamins Britens, Zoltans Kodājs, Vitolds Ļutoslavskis, Lučāno Berio, Kšištofs Pendereckis. Kā solisti ar orķestri kopā ir muzicējuši Vens Klaiberns, Glens Gulds, Arturo Benedeti Mikelandželi, Īzaks Sterns, Svjatoslavs Rihters, Emīls Gilelss, Dāvids Oistrahs, Eliso Virsaladze, Nikolajs Petrovs, Grigorijs Sokolovs, Vladimirs Tretjakovs, Natālija Gūtmane, Vladimirs Spivakovs, Aleksandrs Ļubimovs un citi.

Kopš 1988. gada orķestri vadīja Jurijs Temirkanovs. Mūziķu veikums izpelnījās arī kritikas atzinību. “Kurš teica, ka krievu orķestri vairs nav tādi kā agrāk? Krievijas izcilā orķestra koncerts ar krievu mūzikas programmu kļuva par vienu no brīnišķīgākajiem koncertiem, kādi jelkad dzirdēti Skotijā, tostarp Edinburgas festivālā” (The Scotsman, 2014). “Ja Krievijas izcilā orķestra koncerta pirmā daļa BBC Promenādes festivālā bija tiešām lieliska, tad otrā daļa Jurija Temirkanova vadībā bija īstas dzīres krievu orķestra skanējuma cienītājiem…” (The Guardian, 2015). “Šis unikālais orķestris ar savu īpašo “Ļeņingradas” skaņu…” (Codalario, 2016). “Šostakoviča Piektās simfonijas atskaņojums bija Sanktpēterburgas augstās skanējuma kultūras kulminācija, apliecinot Krievijas izcilākā orķestra interpretācijas prasmes [..]. Spožais skerco un lieliskais, tehniski nevainojamais fināls rezultējās grandiozā skaņu gleznā, kuru diez vai būtu spējīgs atkārtot kāds cits diriģents ar kādu citu orķestri.” (Corriere della Sera, 2017).

Pēdējo divu sezonu intensīvais koncertu grafiks vedis orķestri uz koncertiem Elizejas lauku teātrī Parīzē (kur tas ir vienīgais rezidējošais Krievijas orķestris), tāpat uz Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija zāli, Vīnes Mūzikas biedrības zāli un Vašingtonas Kenedija centru, kā arī Sankarlo teātri Neapolē, Berlīnes, Minhenes un Hamburgas filharmonijām, Dublinas koncertzāli un Londonas Karalisko festivālu zāli, Lincas Bruknera zāli, Līdsas mēriju, Viktorijas zāli Ženēvā, Madrides Nacionālo teātri un Maskavas konservatorijas Lielo zāli, kā arī uz  Izraēlu, kur Jurijs Temirkanovs pirmoreiz diriģēja Dmitrija Šostakoviča “Ļeņingradas simfoniju”.  Orķestris piedalījies Baikāla festivālā Irkutskā, Mstislava Rostropoviča starptautiskajos festivālos Maskavā un Baku, vasaras festivālos Ravennā un Ļubļanā, Lucernas festivālā, Šlēzvigas-Holšteinas un Grafenegas mūzikas festivālos.

Orķestra repertuārs regulāri tiek papildināts, iekļaujot ari laikmetīgo mūziku. Daži skaņdarbi orķestra izpildījumā piedzīvoja savu pirmatskaņojumu Krievijā, piemēram Luidži Nono “Il Canto Sospeso”, Viktorijas Borisovas-Oljas  Pirmā simfonija “Debesu triumfs” un fantāzija “ Brīnišķās dziesmas”, Anrī Ditijē Noktirne un Džona Adamsa “Gadsimta grieži” klavierēm un orķestrim. Spilgtākie notikumi Sanktpēterburgas filharmonijas orķestra pēdējās sezonas programmās ir Rodiona Ščedrina autorkoncerts, Džuzepes Verdi “Rekviēms” un Leoša Janāčeka “Glagoliskā mesa”, Sergeja Prokofjeva kantāte  Oktobra revolūcijas 20. gadadienai un Gustava Mālera Piektā simfonija.

2018./2019. gada sezonas repertuārs ietvēra Dmitrija Šostakoviča Astoto un Trīspadsmito simfoniju, oratoriju “Ivans Bargais”, Sergeja Prokofjeva  Trešo un Piekto simfoniju, Bēlas Bartoka un Vitolda Ļutoslavska koncertus orķestrim, Frānsisa Pulenka Dubultkoncertu klavierēm, Čārlza Aivza simfoniju “Brīvdienas”, Albana Berga Trīs skaņdarbus orķestrim Op.6,, Alfrēda Šnitkes 4. vijoļkoncertu, “Aladina” svītu un Karla Nīlsena uvertīru “Hēlijs”, kā arī Gijas Kančeli “Vēstules draugiem” pirmatskaņojumu. Abonementa koncertu sērijā “Mākslas dialogi” skanējuši Anrī Ditijē “Zvaigžņotā nakts”, kuras tapšanu iedvesmojusi Vinsenta van Goga slavenā glezna, Viljama Voltona Čellkoncerts, Borisa Tiščenko Dantes Piektā simfonija “Paradīze”, kā arī citi skaņdarbi.  Vairāki koncerti tikuši veltīti orķestra mākslnieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Jurija Temirkanova 80. jubilejai, tostarp tradicionālais Pirmā abonementa koncerts, kā arī ziemas festivāla “Mākslas laukums” koncerti.

Sezonas viesdiriģentu sarakstā ir bijuši Šarls Dituā, Eliahu Inbals, Tomass Daučers, Jons Marins,  Hanss Grāfs, Mario Venzago, Vasilijs Sinaiskis, Andrejs Boreiko, Aleksandrs Titovs un Fēlikss Korobovs. Ar orķestri muzicējuši solisti – pianisti Eliso Virsaladze, Nikolajs Luganskis, Boriss Berezovskis, Deniss Kožuhins, Luks Geņušs, Behzods Abduraimovs, Igors Levits, Alise Sāra Otta, Ņikita Mndojancs un citi, kā arī vijolnieki Sergejs Krilovs, Sergejs Dogadins, čellisti Gotjē Kapisons, Boriss Adrianovs, Nareks Haknazarjans, džeza dziedātāja Nino Katamadze.

Orķestrim paredzēta koncerttūre Šveicē, Ķīnā, Austrijā, Vācijā, Slovākijā, Luksemburgā, Japānā, Dienvidkorejā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā un Krievijā.

Koncerti RJMF2019

7. Augusts, 2021
Augusts
7
Latvijas Nacionālā opera
19:00 Sestdiena
6. Augusts, 2021
Augusts
6
Latvijas Nacionālā opera
19:00 Piektdiena