11. Jūlijs, 2020

Izraēlas filharmoniskais orķestris & Gotjē Kapisons, čells

Latvijas Nacionālā opera
19:00 Sestdiena

Koncerta programma:
Antonīns DVORŽĀKS Čellkoncerts siminorā, op. 104
Pēteris ČAIKOVSKIS Ceturtā simfonija faminorā, op. 36

Klausies koncerta programmu šeit:

Gotjē Kapisons

Viens no trīsdesmitgadnieku paaudzes slavenākajiem čellistiem Gotjē Kapisons brīnās, ka šodien (un Francijā it īpaši) tik daudzi jauni čellisti grib būt solisti. „Pirmkārt, ne katrs to spēj. Es nerunāju par tehniskajām prasmēm”, teic Kapisons. „Es runāju par aisberga apslēpto daļu. Par lietām, par kurām pārāk bieži nerunājam – par vientulību un stresu. Tās ir divas ļoti lielas šī dzīvesveida daļas.” Atzīstot, ka solista dzīvesveids gan ir arī ļoti bagātinošs, Gotjē Kapisons tomēr ar īpašu prieku piemin gan savus saspēles partnerus kamermūzikā, gan arī tās neskaitāmās reizes, kad spēlējis dažādos jauniešu orķestros. Vēl tagad gadoties, ka, nospēlējis solopartiju koncerta pirmajā daļā, otrajā viņš pamanās apsēsties orķestrantu vidū, lai atkal sajustu orķestra kopspēles maģiju.

Nesen, Luija Vitona fonda aicināts, Gotjē Kapisons ir izveidojis „Čella izcilības klasi”, par kuru teic – tā nav meistarklase. Ar to viņš vēlējies klases dalībniekiem piedāvāt palīdzību ceļā katram uz savu mērķi. „Varbūt varam palīdzēt viņiem sazināties ar menedžeri, iemācīt, kā atbildēt intervijā, vai kā tikt galā ar stresu.” Pieredze tamlīdzīgās praktiskās lietās netraucē Gotjē Kapisonam pilnā mērā izbaudīt arī mākslas romantisko iedabu, kuru atklāt viņš ir gatavs arī ar citu mākslas veidu palīdzību. Tā albumam „Intuīcija” ir radīti ļoti poētiski videoklipi – Kapisons čellu spēlē gan Alpu sniegos, gan uz lidmašīnas spārna… Topot Šūmaņa mūzikas albumam, īpašā fotosesijā viņš iedzīvojās īstena romantiķa tēlā – bildes ir gan elēģiskas, gan melanholiskas, netrūkst pat melna apmetņa un karietes… Tamlīdzīgas rotaļas mākslinieks acīmredzami izbauda. Bet viņa nopietnību, iespējams, pauž šādi vārdi: „ Ziniet, es ticu smagam darbam. Domāju, ka dzīvē brīnumi nenotiek. Domāju, ka jebkuram darbam, jebkurai jūsu mūža kaislībai – vienalga, vai esat gleznotājs, dzejnieks, mūziķis vai politiķis, ar apdāvinātību vien nepietiek. Protams, ir jauki būt talantīgam, jums nevajadzēs tik daudz vingrināties, tomēr vienā brīdī ir svarīgi ieguldīt lielu darbu, ja gribat visam izbūvēt kārtīgus pamatus.”

 

Lahavs Šāni

Kad 2013.gadā tobrīd vien 24 gadus vecais Lahavs Šani uzvarēja Bambergas simfoniskā orķestra rīkotajā diriģentu konkursā, kritiķi jūsmoja par viņa spēju teju ķermeniski apdzīvot muzikālās frāzes un žestus, slavēja dabisko muzicēšanas veidu, sirsnīgo saziņu ar orķestri un harizmātisko ķermeņa valodu, kad tā vien šķita – ar izteiksmīgajām roku kustībām viņš pauž mūzikā iekodētās idejas. Lahavs Šani turpina pārsteigt, iedvesmot un saviļņot, un pateicīgi par to ir gan klausītāji, gan orķestranti. Jo viņa interpretācijas nekad nav pašmērķīgi oriģinālas, un novirzes no tradīcijas vienmēr ir konceptuāli pamatotas. Tā vien šķiet, ka Lahava Šani pārliecinošajā vadībā pilnībā materializējas ik skaņdarba arhitektūra, un pateicoties lieliskajai drāmas izjūtai, viņa atskaņojumi izskan kā patiess piedzīvojums. Savureiz viņš partitūru noliek malā, lai pilnīgi nekas nestātos ceļā saziņai ar orķestra mūziķiem. Bet citreiz sēžas pie klavierēm, vienlaikus izbaudīdams gan solista, gan diriģenta pienākumus.

 

Izraēlas filharmoniskais orķestris

Izraēlas filharmonisko orķestri 1936. gadā nodibināja Broņislavs Hubermans un tā pirmo koncertu 1936. gada 26. decembrī diriģēja Arturo Toskanīni. Orķestris rīko abonementa koncertus Telavivā, Jeruzālemē un Haifā, kā ari atsevišķus koncertus un koncertu sērijas visa Izraēlā. Tāpat Izraēlas filharmoniskais oķrestris dodas regulārās koncerttūrēs uz pasaules kultūras galvaspilsētām un prestižiem festivāliem. Ar Izraēlas komponistu darbu pirmatskaņojumiem orķestris pilda savas valsts kultūras vēstnieku funkciju. Oķestris ar prieku integrē jaunos imigrantus, savās rindās uzņemot jaunus un talantīgus mūziķus. Kopā ar orķestri muzicējuši pasaules izcilākie diriģenti un solisti gan no Izraēlas, gan citām zemēm. Izraēlas filharmoniskā orķestra izglītības programmas “KeyNote” ietvaros orķestra mūziķi uzstājas daudzās skolās un sniedz koncertus skolēniem Čārlza Bronfmana koncertzālē Telavivā. 1969. gadā par orķestra māksliniecisko padomnieku tika iecelts maestro Zubins Meta, bet 1977. gadā viņš kļuva par orķestra muzikālo vadītāu. 2019. gada oktobrī maestro Meta devās pensijā, bet orķestris par savu jauno muzikālo vadītāju no 2020./2021. gada sezonas iecēla Lahavu Šāni, Metam piešķirot godpilno Emeritētā mākslinieciskā vadītāja titulu. Īpašs Izraēlas filharmoniskā orķestra Goda diriģenta statuss 1988. piešķirts arī Leonardam Bernsteinam (1918-1990), savukārt Kurtam Mazuram (1927-2015) 1992. gadā orķestris piešķīra Goda viesdiriģenta titulu. Kopš 2011. gada galvenā viesdiriģenta amatu ieņem maestro Džanandrea Nozeda.