18. Jūlijs, 2020

Marija Žoao Pireša, klavieres

Dzintaru koncertzāles Mazā zāle
19:00 Sestdiena

Koncerta programma:
Ludvigs van BĒTHOVENS Klaviersonāte Nr. 8 dominorā op. 13 “Sonata Pathétique”
Klods DEBISĪ Bergamas svīta
Klods DEBISĪ Divpadsmit prelūdijas (TBC)
Ludvigs van BĒTHOVENS Klaviersonāte Nr. 32 dominorā, op. 111

Klausies koncerta programmu šeit:

 

Marija Žoao Pireša

Viņa ir viena no slavenākajām un iemīļotākajām pianistēm pasaulē, kuras veiktos Mocarta, Šopēna un Šūberta ierakstus apbrīno to intimitātes un dzidrā skaistuma dēļ. „Šopēns savā mūzikā ir dziļš dzejnieks”, teic Pireša, „tomēr viņš izgudroja arī šo briesmīgo lietu – solokoncertus. Tie man likuši ciest visu mūžu.” Jautāta, kāpēc ciest, viņa atbild: „Tāpēc, ka viss jādara vienai pašai. Nedalīties ar citiem uz skatuves man nākas ļoti grūti.” Marija Žoao Pireša uzstājas reti, un neslēpj, ka vislabprātāk gribētu kopā ar pāris draugiem muzicēt pavisam nelielam klausītāju lokam. „Es gribu dalīties ar savu mūzikas vīziju, gluži vienkārši gribu ļaut mūzikai runāt. Tieši to saku saviem audzēkņiem – jums jāieklausās tajā, ko mūzika pati vēlas jums pateikt.”

Mācīt viņa piekrīt tikai ar nosacījumu, ka studenti nedomās par to, cik diža būs viņu karjera, kā kļūs labākie, pirmie. Jo to visu pianiste uzskata par šķērsli ceļā uz mūziku. „Kā jūs varat sacensties mākslā, kuras noslēpums ir dalīšanās māksla? Kā varat iedomāties vai vēlēties, ka esat labākais, ja mākslas noslēpums slēpjas pazemībā?”  Mariju Žoao Pirešu mēdz dēvēt par pasaules pianisma zvaigznāja antidīvu, jo viņa par nonsensu sauc „visu to biznesu ap mūziku”. Arī konkursus, kas no mūziķiem izzogot dvēseli. „Tā nav māksla”, teic Pireša. „Māksla ir kas tāds, kas spēj cilvēkiem atdot viņu cieņu.” Un viņa tic, ka mūzika spēj pasauli vērst labāku. Kopā ar domubiedriem viņa ir muzicējusi cietumos, slimnīcās, mazos ciematiņos, kur nekad nav skanējusi klasiskā mūzika. Portugālē, Brazīlijā un Beļģijā viņa ir īstenojusi savus izglītības projektus.