11. Jūlijs, 2020

Joavs Levanons, klavieres

Lielā Ģilde
12:00 Sestdiena

Koncerta programma:
Fēlikss MENDELSZONS “Nopietnās variācijas” op.54
Ludvigs van BĒTHOVENS Klaviersonāte Nr. 14 dodiēzminorā “”Quasi una fantasia”, op.27, no.2 (“Mēnesnīcas sonāte”)
Frideriks ŠOPĒNS Prelūdija dodiēzminorā op.45
Francis LISTS Klaviersonāte siminorā S.178

Klausies koncerta programmu šeit:

Joavs Levanons

Izraēlā pianistu Joavu Levanonu ir atzinuši par vienu no desmit jauniešiem, kas vēl pirms 16 gadu vecuma ir sasnieguši vairāk, nekā daudzi citi visa mūža laikā. Joavs atceras, ka emocionāli “uzķēries”, ticis klavieru skaņas savaldzināts jau trīs gadu vecumā, pašu pirmo reizi pieskaroties klavieru taustiņiem. “Mūzika man patīk vairāk par visu pasaulē. Es to spēlēju, jo tā mani aizrauj, un darīšu to visu savu mūžu. Tādi jēdzieni kā pūles un atalgojums mainās atkarībā no jūsu uzskatiem. Tiklīdz darāt to, kas jūs aizrauj, pūles ir prieks,” viņš saka, piebilstot, ka nemēra vingrināšanās laiku stundās. Jo ne jau laiks viņu uztraucot, bet gan nospraustā mērķa sasniegšana. Un tam – jau no agriem gadiem – noder gan pianista spēkpilnā tehnika, gan reti sastopamā iejūta un stilistiskā izpratne. Septiņu gadu vecumā viņš spēlējis Haidna klavierkoncertu, desmit gados – Bēthovena Pirmo, gadu vēlāk – Šopēna Pirmo, bet trīspadsmit gadu vecumā – Rahmaņinova Otro klavierkoncertu.

 “Mūzika ir ļoti plaša pasaule. Tā nav izsakāma ar “jā” vai “nē”. Tas ir binārs jēdziens. Man patīk daudzi komponisti, dažādi komponisti. Domāju, ka patīk man viņi visi, tomēr izjūtu katru no viņiem savādāk. Mīlu katru citādi.” Tiktāl par mūziku. Bet tos, kas raizējas, vai jaunajam cilvēkam atliekot laiks arī izklaidēm un hobijiem, viņš mierina – esot gana laika arī tam visam, pirmkārt jau dronu pilotēšanai. Tomēr vislabāk viņam patīkot pavadīt laiku ar draugiem – gan skolasbiedriem, gan nu jau arī kolēģiem no visas plašās mūzikas pasaules.