Oksfordā dzimušais Daniels Hārdings karjeru sāka kā sera Saimona Retla asistents Birmingemas pilsētas simfoniskajā orķestrī, pie kura pults pirmoreiz stājās 1994. gadā. Pēc tam viņš bija Klaudio Abado asistentdiriģents Berlīnes filharmoniskajā orķestrī, kur debitēja 1996. gadā Berlīnes festivāla laikā.
Viņš ir Zviedrijas Radio simfoniskā orķestra muzikālais un mākslinieciskais vadītājs. No 2016. līdz 2019. gadam viņš bija Parīzes orķestra muzikālais vadītājs, bet Londonas simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents - no 2007. līdz 2017. gadam. Mālera kamerorķestris viņam ir piešķīris Mūža goda virsdiriģenta titulu. 2018. gadā Daniels Hārdings kļuva par Anima Mundi festivāla māksliniecisko vadītāju.
Viņš regulāri uzstājas kopā ar Vīnes filharmonisko orķestri, Karalisko Concertgebouw orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Drēzdenes filharmonisko orķestri un Milānas La Scala orķestri. 2005. gadā viņš La Scala sezonas atklāšanā diriģēja “Idomeneo” jauniestudējumu. 2007. gadā viņš tur diriģēja “Salomi”, 2008. gadā – “Hercoga Zilbārža pili” un “Cietumnieku”. 2011. gadā par izrāžu “Zemnieka gods” un “Pajaci” iestudējumu viņš saņēma prestižo Franko Abiati mūzikas kritiķu balvu, turpmākajos gados saņemdams to arī par “Falstafu” 2013.gadā un pavisam nesen – 2018. gadā – par Franča Šūberta operas “Fjerrabrass” uzvedumu. Viņš ir diriģējis arī “Ariadni Naksā”, “Donu Žuanu” un “Figaro kāzas” Zalcburgas festivālā ar Vīnes filharmonisko orķestri; “Skrūves pagriezienu” un “Voceku” Karaliskajā Koventgārdena operā, “Bēgšanu no seraja” Bavārijas Valsts operā Minhenē, “Burvju flautu” Vīnes svētku nedēļu festivāla laikā un “Voceku” Vīnes teātrī. Viņš cieši sadarbojas ar Eksanprovansas festivālu, kurā ir diriģējis daudzus festivāla iestudējumus – “Tā dara visas”, “Donu Žuanu”, “Skrūves pagriezienu”, “Traviatu”, “Jevgēņiju Oņeginu” un “Figaro kāzas”.
Kritiķu augstu novērtēti ir viņa Deutsche Grammophon izdotie ieskaņojumi – Mālera 10. simfonijas ieraksts ar Vīnes filharmonisko orķestri un Orfa “Carmina Burana” ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri.
Virgin/EMI ir izdevusi viņa un Mālera kamerorķestra veikto Mālera 4. simfonijas ierakstu, kā arī Brāmsa 3. un 4. simfoniju ar Brēmenes Deutsche Kammerphilharmonie; “Biliju Badu” ar Londonas simfonisko orķestri (šis ieraksts ieguva Grammy balvu kategorijā “Labākais operas ieskaņojums”), “Donu Žuanu” un “Skrūves pagriezienu” ar Mālera kamerorķestri (kas izpelnījās Choc de l’Année 2002 balvu, kā arī Šarla Kro akadēmijas Grand Prix un žurnāla Gramophone balvu); Ļutoslavska mūzikas albumu sadarbībā ar Solveigu Kringelbornu un Norvēģijas kamerorķestri, kā arī Britena albumu ar Īenu Bostridžu un Britten Sinfonia (Choc de L’Annee 1998).
Viņš bieži sadarbojas arī ar Harmonia Mundi izdevniecību, nesenākā pagātnē ieskaņodams augstu novērtēto “Vāgnera projektu” ar Matiasu Gerni, kā arī Mālera 9. simfoniju ar Zviedrijas Radio simfonisko orķestri.
2002. gadā Francijas valdība Danielam Hārdingam piešķīra Mākslu un literatūras ordeņa kavaliera titulu, bet 2017. gadā nominēja Mākslu un literatūras virsnieka statusam. 2012. gadā viņu ievēlēja par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas locekli. Viņš ir arī kvalificēts pilots.
