“Četrdesmit vienu gadu vecais bass dziesmas dziedāja skanīgā, vīrišķīgā balsī un ar tādu spēku, kas ļāva tekstus tulkot ar dzīvinošas pretestības sajūtu. Pilnīgi atšķirīgas bija krievu romances. Acīmredzami stipri aizkustināts, Groisbeks nu pilnībā ļāvās sāpēm, brīžiem tās teju izkliedzot, tādējādi sniedzot ievainotajai dvēselei ko līdzīgu katarsei,” Klauss Kalšmids, “Süddeutsche Zeitung”, 15.07.2018
Ginters Groisbeks apbur gan uz operu, gan koncertskatuvēm visa pasaulē – ar neatkārtojami cēlo balss skanējumu un patiesi elpu aizraujošo priekšnesuma kvēli viņš atmodina savus varoņus, un ik dziesmu ciklu patiesi atdzīvina.
Viens no visā pasaulē pieprasītākajiem basiem, kuru sumina gan klausītāji, gan mediji - Ginters Groisbeks - uzstājas pasaules slavenākajos opernamos nozīmīgākajās operlomās no Hendeļa līdz Verdi, no Vāgnera līdz Štrausam. Īpaši cieša ir viņa saistība ar Bavārijas Valsts operu un Ņujorkas Metropoles operu, kur viņu kopš debijas 2010.gadā var dzirdēt bieži. Viņš tiek aicināts arī uz Vīnes Valsts operu, Parīzes operu, Milānas “La Scala”, Berlīnes Vācu operu un “Unter den Linden” Valsts operu, kur 2020.gada februārī furoru izsauca viņa sniegums Oksa lomā jaunajā Andrē Hellera un Zubina Metas “Rožu kavaliera” iestudējumā. 2002.gadā viņš pirmo reizi uzstājās Zalcburgas festvālā, kur 2014.gadā īpašu atzinību izpelnījās viņa debija Oksa lomā Harija Kupfera diriģētajā “Rožu kavalierī”. 2011.gadā viņš debitēja Milānas “La Scala”, kā arī Baireitas festivālā, kur kopš tā laika ir biežs viesis, dziedot arī Pogneru slavenajā Barija Koski un Filipa Žordāna “Nirnbergas meistardziedoņu” uzvedumā. 2022.gadā viņš dziedās Votānu un Klejotāju jaunajā Baireitas “Nībelunga gredzena” iestudējumā, kas sākotnēji bija plānots 2020.gadā.
Viņa lielā aizraušanās ar dziesmu repertuāru atklājas ik koncertprogrammā, kas ir veidotas ar mīlestību pret detaļām un ļoti dziļu izpratni. Kopā ar Geroldu Huberu viņš DECCA Classic ir ieskaņojis “Ziemas ceļa”/”Gulbja dziesmas” dubultalbumu, kā arī CD “Sirds - nāve” ar Brāmsa, Vāgnera, Volfa un Mālera dziesmām. Ginters Groisbeks ir pārliecinošs arī simfoniskajā repertuārā – no Haidna “Radīšanas” līdz Šostakoviča 13.simfonijai “Babij Jar” – vienmēr muzikāli ekspresīvs, stilistiski precīzs un ar īpaši skaidru dziedājumu. Viņa koncerti ir notikuši Amsterdamas “Concertgebouw”, Minhenes un Berlīnes filharmonijās, Vīnes “Musikverein” un Kārnegija zālē. Viņš bieži sadarbojas ar diriģentiem Danielu Barenboimu, Filipu Žordānu, Janiku Nezē-Segēnu, Zubinu Metu, Andri Nelsonu, Antonio Papano, Kirilu Petrenko, seru Saimonu Retlu un Kristianu Tīlemani.
Viņš ir ļāvies jauniem aizraujošiem izaicinājumiem, 2021.gadā ar izrādi “Tristana eksperiments” debitēdams kā režisors “Theater an der Wien”. Tuvāko plānu vidū minama debija Filipa II lomā (Dons Karloss) Metropoles operā, Okss (“Rožu kavalieris”) un arī debija Votāna lomā (“Valkīra”) Vīnes Valsts operā, Larošs (“Capriccio”) Parīzes operā, Okss (“Rožu kavalieris”) Berlīnes “Unter den Linden” operā, kā arī Ūdensgars (“Nāra”) un Gurnemancs (“Parsifāls”) Bavārijas Valsts operā.
