Monteverdi kora, Revolucionārā un romantiskā orķestra, kā arī orķestra Angļu baroka solisti dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.
Sers Džons Eliots Gārdiners šodien ir starptautiskās mūzikas dzīves līderis, kuru uzskata par vienu no radošākajiem un dinamiskākajiem mūziķiem pasaulē, un kurš joprojām ir erudītas interpretācijas meistaru priekšpulkā. Dibinādams un vadīdams Monteverdi kori, Revolucionāro un romantisko orķestri, kā arī orķestri Angļu baroka solisti, viņš kļuva par pašu nozīmīgāko personību senās mūzikas atdzimšanas procesā un par autentisko atskaņojumu tradīcijas pionieri. Regulāri sadarbojoties ar pasaules labākajiem orķestriem, tādiem kā Londonas simfoniskais orķestris, Bavārijas radio simfoniskais orķestris, Karaliskais Concertgebouw orķestris un Berlīnes filharmoniskais orķestris, Gārdinera repertuārs sniedzas no 17. līdz 20. gadsimtam.
Gārdinera repertuāra apjomu atspoguļo viņa milzīgais, visdažādākos apbalvojumus ieguvušais ierakstu katalogs. Gārdinera ieskaņojumi ir izdoti nozīmīgākajās ierakstu kompānijās (toskait Decca, Philips, Erato, 30 albumi - Deutsche Grammophon) – gan ar paša dibinātajiem ansambļiem, gan ar labākajiem orķestriem, tostarp Vīnes filharmoniķiem. Ar Mocarta, Šūmaņa, Berlioza, Elgara un Kurta Veila mūziku turpat līdzās renesanses un baroka komponistiem. Kopš 2005.gada Monteverdi koris un orķestri ir izdevuši albumus viņu pašu ierakstu kompānijā Soli Deo Gloria, kas tika radīta, lai izdotu Gārdinera 2000.gada Baha kantāšu svētceļojuma projekta koncertierakstus. Par to viņš saņēma žurnāla Gramophone Izcilības balvu 2011 un 2012.gada Diapason d’or balvu. Viņa daudzo albumu panākumu vidū minami gan divi Grammy apbalvojumi, gan neskaitāmās Gramophone balvas – vairāk nekā jebkuram citam mūsdienu mūziķim.
Gārdinera ilggadīgā sadarbība ar Londonas simfonisko orķestri ir rezultējusies daudzu pilnu simfonisko ciklu izdevumos un neskaitāmos koncertierakstos sērijā LSO Live – kā nesenākie minami Mendelsona un Šūmaņa simfoniju ieraksti. 2019.gadā viņš Londonas simfonisko orķestri diriģēja Jozefa Suka simfonijas Azraels atskaņojumā Bārbikena centrā un Frankfurtes Alte Oper. Vēl 2019./2020. gada koncertsezonā viņš muzicēja ar Karalisko Concertgebouw orķestri (Šūmaņa “Ainas no “Fausta”), Milānas La Scala orķestri (Berlioza “Kristus bērnība”) un Bavārijas Radio simfonisko orķestri (Gustava Holsta un Pērsija Greindžera mūzika). 2019. gada Edinburgas festivāla īpašais notikums bija Gārdinera diriģētais Bernsteina “Vestsaidas stāsts”. Gārdiners, Monteverdi koris un orķestri regulāri uzstājas pasaules nozīmīgākajās koncertzālēs un festivālos, toskait Zalcburgas, Berlīnes un Lucernas festivālā, Linkolna centrā un BBC Promenādes koncertos, kur Gārdiners kopš debijas 1968.gadā ir uzstājies vairāk nekā 60 reižu, un kur 2019.gadā Berlioza 150-gades jubilejas svinību ietvaros diriģēja operu “Benvenuto Čellini”. 2017.gadā Gārdiners, Monteverdi koris un orķestri par Monteverdi 450. gadskārtas svinībām saņēma Karaliskās filharmoniskās biedrības Mūzikas balvu, bet Gārdineru Opernwelt Awards balvu pasniegšanas ceremonijā togad sumināja kā Gada diriģentu. Pēdējās sezonās viņi ir koncertējuši Kārnegija zālē, Amsterdamas Concertgebouw, Hamburgas Elbas filharmonijā, Milānas La Scala un Vīnes Musikverein. Svinot Bēthovena 250.gadskārtu, viņi 2020.gada vasarā visu Bēthovena simfoniju ciklu bija plānojuši spēlēt nozīmīgākajās Eiropas koncertzālēs. Džons Eliots Gārdiners ir diriģējis operuzvedumus Vīnes valsts operā, Milānas La Scala, Parīzes Nacionālajā operā un Karaliskajā Koventgārdena operā, kur muzicē kopš debijas 1973.gadā. Iepriekšējā sezonā viņš te iestudēja Mocarta “Figaro kāzas”. Laikā no 1983. – 1988.gadam viņš bija Lionas operas mākslinieciskais vadītājs, kur dibināja tās jauno orķestri.
Gārdinera grāmatu “Mūzika debesu pilī: Johana Sebastiana Baha portrets” 2013.gada oktobrī izdeva Alens Leins, un tā saņēma Prix des Muses (Zingeres-Poliņakas) balvu. No 2014. līdz 2017.gadam Gārdiners kļuva par pašu pirmo Leipcigas Baha Arhīva prezidentu. Daudzo viņa darbam veltīto atzinību vidū jāmin tas, ka viņš ir Goda doktors Karaliskajā Mūzikas koledžā, Jaunanglijas mūzikas konservatorijā, Lionas, Kremonas universitātēs, Kembridžas Sv.Andreja un Karaļa koledžā (kurā arī viņš pats mācījās), Londonas un Britu akadēmijā, viņš ir arī Karaliskās Mūzikas akadēmijas Goda biedrs (2008.gadā akadēmija viņam piešķīra prestižo Baha balvu). 2014./15.gadā viņš kļuva par Hārvarda universitātes Kristofera Volfa fonda Goda vieszinātnieku, bet 2016.gadā saņēma Concertgebouw balvu. 2011.gadā Gārdiners kļuva par Francijas Goda leģiona ordeņa kavalieri, bet 2005.gadā ieguva Vācijas Federatīvās republikas Nopelnu ordeni. Apvienotajā karalistē viņš 1990.gadā ieguva Britu impērijas komandiera titulu, bet 1998.gadā tika iekļauts Karalienes dzimšanas dienas goda apbalvojumu sarakstā un iecelts bruņinieku kārtā - par kalpošanu mūzikai.
