Patriks Danakijs – kontrtenors
Edvars Batons – kontrtenors
Džulians Gregorijs – tenors
Kristofers Bruertons – baritons
Niks Ešbijs – baritons
Džonatans Hovards – bass
Kopš dibināšanas brīža līdz pat šodienai vokālo grupu “The King’s Singers” aicina uzstāties uz pasaules prestižākajām skatuvēm. Viņi ir muzikālās izcilības vēstnieki visā pasaulē, turklāt īpaši ieinteresēti jaunajā mūzikā, iniciējot neskaitāmu jaundarbu tapšanu un sadarbojoties ar mūsdienu skaņražiem.
“The King’s Singers” piedzima1968. gada 1. maijā, kad tik tikko Kembridžas Karaļa koledžas kora klasi absolvējušie dziedoņi sniedza koncertu Londonas Sautbenkas centra Karalienes Elizabetes zālē. Kembridžā dibinātā grupa dažādos sastāvos un ar dažādiem nosaukumiem bija muzicējusi jau vairākus gadus, taču tieši Londonas debija kļuva par katalizatoru tā ansambļa izveidei, kura vēsture ilgst nu jau pusgadsimtu. Bija sagadījies, ka šajā koncertā grupā dziedāja divi kontrtenori, viens tenors, divi baritoni un bass, un tieši šāda balsu kombinācija ansamblī saglabāta no pirmsākumiem līdz pat šodienai.
Skaidrs, ka grupas dibinātājiem - bijušajiem Kembridžas Karaļa koledžas kora dziedātājiem - tradicionālais kormūzikas repertuārs bija „asinīs”. Tomēr pirmajos gados grupu īpašu darīja tās muzikālā daudzveidība. Viņi ik nedēļu uzstājās televīzijā pašos labākajos raidlaikos, dziedot populāro mūziku, kurai kori un ansambļi parasti klāt neķērās. Un viņu neatkārtojamais britu šarms apvienojumā ar muzikālo meistarību iekaroja klausītāju sirdis visā pasaulē. Grupa regulāri uzstājās uz pasaulslavenām skatuvēm no Karaliskās Alberta zāles Londonā līdz Sidnejas operai, no Kārnegija zāles Ņujorkā līdz Nacionālajam Skatuves mākslu centram Pekinā, Ķīnā, un Amsterdamas Concertgebouw.
“The King’s Singers” ir saņēmuši pasaules nozīmīgāko mūzikas izdevumu kritiķu atzinību, ir ieguvuši divas Grammy balvas, Emmy balvu, kā arī vietu žurnāla Gramophone Slavas zālē.
Ansambļa pirmajos pastāvēšanas gados grupas skanējumu ietekmēja tādi aranžētāji kā Gordons Langfords, Derils Ransviks un Gofs Ričardss, no kuriem lielākā daļa bija veidojuši daudz pārlikumu pūtēju orķestriem. Rakstot balsīm, šī pieredze palīdzēja izveidot to īpašo harmonisko skanējumu, kas kļuvis par “The King’s Singers” firmas zīmi gan koncertos, gan ierakstos. Nesenākā pagātnē daudz aranžējumu un kompozīciju radījuši paši ansambļa dalībnieki, piemēram, Filips Lovsons un Bobs Čilkots. Šī mūzika papildina nozīmīgākajiem 20.un 21.gadsimta komponistiem pasūtīto darbu klāstu, kurā rodami Sera Džona Tavenera, Ģērģa Ligeti, Toru Takemicu, Džona Ratera, Lučāno Berio, Niko Mjūlija un Ērika Vitakra darbi. Repertuāra paplašināšanu grupa vienmēr ir uzskatījusi par savu misiju - ar mērķi palīdzēt šai jaunajai mūzikai iekļauties dažādu ansambļu un koru repertuārā visā pasaulē. Daudzi “The King’s Singers” pasūtinātie skaņdarbi un aranžējumi ir publicēti Hala Leonarda izdevniecībā. Vairāk nekā divi miljoni izdevumu no šīs “The King’s Singers” nošu kolekcijas jau ir nonākuši pircēju rokās.
Vēlme popularizēt izcilu mūziku ietver daudz pedagoģiskā darba – gan mājās, gan vieskoncertos. 2019.gadā, koncertējot visā pasaulē, grupa sniedza gan meistarklases, gan vadīja radošās darbnīcas. Viņu kalendārā nozīmīgu vietu ieņem arī nedēļu gari rezidences kursi, kuru laikā seši “The King’s Singers” dziedoņi gan individuāliem interesentiem, gan grupām māca tās ansambļa dziedāšanas tehnikas, kas līdz šai dienai ir bijušas nozīmīgas viņu pašu muzicēšanas praksē. 2019.gadā šie rezidences kursi notika brīnišķīgajā Kembridžas universitātē, “The King’s Singers” mājvietā.
2018. gadā grupa atzīmēja piecdesmito, “zelta” jubileju, kas ne tikai atgādināja viņu pārsteidzošo muzikālo mantojumu, bet arī apliecināja vokālās mūzikas spožo un daudzveidīgo nākotni. Un, lai arī pasaule šo piecdesmit gadu laikā ir ļoti mainījusies, arī šobrīd grupas mērķis ir izstarot to prieku, ko viņiem ik dienu sniedz dziedāšana. Viņi ir apņēmības pilni iedvesmot klausītājus gan ar savu meistarību, gan ar aizraujošu mūzikas nākotnes redzējumu.
